Vēsture

Sociālās aprūpes pirmsākumi novadā Skrīveru pagastā sociālās aprūpes pirmsākumi meklējami 20 gs. sākumā. Tiesa gan, tajā laikā sociālā aprūpe izpaudās pavisam citādi,- ne tā, kā šo jēdzienu mēs saprotam mūsdienās. Pagastā dzīvojošie nespējnieki rindas kārtībā tika uz laiku izmitināti pie turīgajiem saimniekiem, pēc tam tie tika pārcelti uz nākamajām mājām, un tā līdz mūža galam. Tāda ir arī viena no varonēm mūsu novadnieka Andreja Upīša romānā „Zaļā zeme”, kurā visiem tēliem bijuši reāli prototipi. Pēc pirmā pasaules kara tagadējā Zemkopības institūta teritorijā tika ierādītas telpas nespējnieku nama izveidei. Iemītniekiem tika nodrošināta pajumte un ēdināšana. Turīgajiem zemniekiem obligātā kārtā bija jāpiegādā pārtika nespējnieku namam, kas tika stingri kontrolēts. 1921.gadā šis nespējnieku nams tika likvidēts un ēka pārbūvēta par skolu.
Pansionāts „Ziedugravās” padomju varas gados Pirms otrā Pasaules kara Daugavas senlejas labajā krastā, vietā, kur tagad ir Skrīveru SAC, bija dārzniecība un kokaudzētava „Ziedugravas”. Dārzniecībā tika kultivēti ārstniecības augi aptieku vajadzībām, audzēja arī rozes. Dienvidu nogāzē, saules sildītas, ienācās vīnogas. Tautā klīst nostāsts, ka vīnogas nonākušas pat uz prezidenta Ulmaņa galda, par ko dārznieks kā atzinību saņēmis sudraba pulksteni. Dārzniecībā bijis strādnieks – jauns puisis, vārdā Fredis. Darba tikums neesot bijusi viņa stiprā puse,- katrā brīvākā brīdī nolīdis Ķīsuma cilpā (senlejas ielejā neliela tērcīte), tālāk no saimnieka acīm. Tagad šai vietai dots nosaukums – Freda pussala. Dārzniecības īpašnieks Pavasars 40-tajos gados emigrēja un saimniecība izputēja. Palika vien izpalīdze Milda Priede, tautā saukta par „smuko Mildiņu”. Kad 60-tajos gados „Ziedugravās” atvēra veco ļaužu pansionātu, viņa sāka strādāt par sanitāri.. Pirmais pansionāta direktors bija E.Kapiņš. Divas vecākās ēkas (tagadējie 1. un 2.korpusss) būvēti 1936.gadā, 3.korpuss un daļa mazo korpusu – 1950.gadā. Par pansionāta dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1961. gads. No 1960.gada līdz 1964.gada februārim iestādes nosaukums ir Skrīveru invalīdu nams, no 1964.gada marta līdz 1999.gada janvārim – veco ļaužu un invalīdu pansionāts – Skrīveru pansionāts. Ar 1999.gada 17. februāra lēmumu izveidots Aizkraukles rajona pašvaldības uzņēmums bezpeļņas organizācija „Skrīveru sociālās aprūpes centrs”. Pamatojoties uz Aizkraukles rajona padomes 2003.gada 22. oktobra lēmumu, Skrīveru SAC ir pārveidots par Aizkraukles rajona pašvaldības aģentūru „Skrīveru sociālās aprūpes centrs”. No 1960. - 2005.gadam pansionāts apsaimniekoja apmēram 36 ha zemes (dažos avotos norādīta platība līdz pat 100 ha). Gadu gaitā tika izveidota arī palīgsaimniecība, kurā turēja caurmērā 10 liellopus un 80 cūkas. Pansionāta palīgsaimniecībai bija savi traktori, mašīnas un cita lauksaimniecības tehnika. Visus pārtikai nepieciešamos produktus iespēju robežās centās saražot uz vietas. Sākotnēji saimniecības darbos aktīvi piedalījās arī darbaspējīgie iemītnieki – gāja ganos, mēza fermu, piedalījās siena vākšanā, kartupeļu rakšanā, lopbarības biešu ravēšanā un citos lauku darbos. Viens no pirmajiem un ilgi dzīvojošajiem iemītniekiem bija Voldis Tomsons. Kā jau saimnieka dēlam, viņam iekšā bija saimnieka gars; kad bija spēcīgāks, palīdzēja barot cūkas un gāja ganos. Vecie cilvēki pansionātu uzskatīja par savām mājām, un šie darbiņi viņiem likās paši par sevi saprotami. Tas ļāva viņiem justies vajadzīgiem, deva prieku un gandarījumu. Vēlāk, kad ražošanas izmaksas sadārdzinājās, kā arī inventārs vairs neatbilda mūsdienu prasībām, un palīgsaimniecība kļuva nerentabla, to 2005.gada sākumā likvidēja. Pansionātam pavisam bijuši 17 direktori (E.Kapiņš, K.Rubenis, Jēkabsons, J.Ozoliņš, I.Sīlis, L.Silinēviča, J.Jančevskis, V.Linka, G.Jaunbērziņš, K.Pāvils, A.Bankevics, V.Supe, M.Zabolockis, I.Runcis, P.Jansons, I.Ķieģele, A.Arnītis). Skrīveru SAC attīstība pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1984. – 1995.g. pansionātā dzīvoja 105 cilvēki, kuri bija izmitināti 3 korpusos. 1995.g.saskaņā ar sanitārajiem normatīviem iemītnieku skaitu samazināja; palika 73 iemītnieki, kas tika izvietoti 8 korpusos. 90-tajos gados privatizācijas procesa rezultātā darbinieku dienesta kotedžās tika izvietoti iemītnieki. Pansionāta teritorijā uz vietas vairs nedzīvoja neviens darbinieks. Lielu uzplaukumu pansionāts piedzīvoja direktora Imanta Runča vadīšanas laikā, sākot no 1992.gada 1.decembra. Tika saremontēti un noasfaltēti iekšējie ceļi, uzcelta kapliča (1994), tika izremontēta un paplašināta ēdnīca (1996), virs kantora ēkas tika uzcelta zāle pasākumu rīkošanai (1997), uzcelts malkas šķūnis.  Katru gadu tika regulāri remontēti jumti un pievērsta lielāka uzmanība ēku tekošajiem remontiem. 2005.gadā tika uzsākta jauna korpusa celtniecība, un 2006.gada septembrī tur tika iemitināti klienti gan no vecajiem korpusiem, gan arī uzņemti jauni. No 2007.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.novembrim Skrīveru SAC vadīja direktors Pēteris Jansons. Šajā laikā tika renovēts 3.korpuss, un 2009.gada 12.martā tajā atkal tika iemitināti klienti. Ekonomiskās krīzes laikā diemžēl nācās ievērojami samazināt aprūpes centra darbinieku skaitu.  Pastiprināta uzmanība tika pievērsta strādājošo speciālistu izglītības līmeņa paaugstināšanai. Tika izveidoti draudzīgi kontakti ar sociālās aprūpes centriem Latvijā, Lietuvā, Polijā gan rīkojot kopīgus kultūras un sporta pasākumus klientiem, gan apmainoties pieredzē darbiniekiem. No 2009.gada 1.decembra Skrīveru novada domes pārņemtais Skrīveru sociālās aprūpes centrs reorganizēts par Skrīveru novada pašvaldības aģentūru "Sociālās aprūpes centrs "Ziedugravas"". No 2015.gada 7.janvāra līdz 2015.gada 22.maijam Skrīveru novada pašvaldības aģentūras  "Sociālās aprūpes centrs  "Ziedugravas"" direktore bija Inga Ķieģele. 2015.gada aprīlī 2.korpusā pēc remontdarbu pabeigšanas atkal tika iemitināti klienti - tika atvērta demences nodaļa 15 klientiem un līdz ar to izveidotas 4 jaunas darba vietas aprūpes personālam. Sākot ar 2015.gada 30.jūniju, Skrīveru sociālās aprūpes centru vada direktors Ainārs Arnītis. Lielāka uzmanība tiek veltīta ēku remontam un klientu sadzīves apstākļu uzlabošanai, kā arī sadarbības un draudzības saišu veidošanai ar mūsu reģiona un citu pašvaldību sociālās aprūpes centriem. Klientiem tiek organizēti gan kopīgi kultūras pasākumi - sadziedāšanās festivāls "Balzāms dvēselei", gan sadraudzības sporta spēles. Pašlaik "Ziedugravās" dzīvo 120 klienti un strādā 57 darbinieki. Mēs veidojam šo vietu tā, lai šeit varētu vadīt skaistāko dzīves laiku, atpūšoties! Rakstā izmantotas fotogrāfijas no Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja fondiem, kā arī no Skrīveru SAC arhīva