Atkal viens gads ir aizvadīts. Domāju, ka veiksmīgi. Ir bijuši gan prieki, gan bēdas. Tomēr, kā jau tas notiek katru gadu – uzsniga sniedziņš balts un priecīgi gaidām Jauno gadu. Klāt ir decembra beigas un tas nozīmē, ka drīz jābūt lielajai ballei. Protams, visi satraukti gaidām, kas nu šogad būs? Klusums, priekšnesumus neviens negatavo, klīst runas, ka būs liela māksliniece no Rīgas. Gaidām mēneša beigas. Klāt 27.decembris – lielā balles diena. Aprūpētāju mīļu roku apčubināti un saposti jau laicīgi gaidām vakaru. Kad vakarā mūsu priekšā veras zāles durvis, esam tik pārsteigti. Mūsu zāle pārvērtusies līdz nepazīšanai. Pretī staro siltums, mīļums un svinīgums. Ļoti gaumīgi un skaisti saklāti galdi. Neesmu no sentimentālajām, bet pavilka gan… Tā svētku noskaņojumā visi sapulcējāmies zālē. Izrādās, Rīgas māksliniece par mums aizmirsusi, bet viss, kas notiek, notiek uz labu. Mēs taču paši arī protam priecāties! Pie mums ciemos bija atbraukusi vakara vadītāja no Kokneses – Ināra Mačuļska. Pēc direktora un pārējo apsveicēju uzrunām sākās saviesīgā daļa. Pateicoties Ināras gaišumam un priecīgumam parāva līdzi arī mūs uz tādu pašu noti. Protams, visus iepriecināja viņas akordeonspēle, dziedātvarēšana un prašana. Arī mēs visi atsvaidzinājām atmiņā sen zināmās un daļēji aizmirstās dziesmas. Tā pasākums izvērtās ļoti gaišs un sirsnīgs. Protams, savu lomu nospēlēja mūsu „jaunizceptais” dīdžejs – Ingrīda, kura savus pienākumus veica lieliski. Visi varēja izdejoties un izpriecāties no sirds. Tā gribas paldies teikt visiem visiem, kas bija roku pielikuši, lai vakars būtu tik sirsnīgs un jauks. Jaunajā gadā novēlam visiem izturību, veselību un protams mīlestību! Būsim viens pret otru atsaucīgāki un laipnāki, tad arī visiem būs labāk ap sirdi. Laimīgu jauno gadu!
Ieviņa
