Šogad pavasaris pie mums atnāca negribīgi. Arī gājputni bija nesaprašanā, kas notiek. Stārķu atlidošanas laikā pie mums pilnā sparā ritēja ziema , mazos dziedātājputnus vēl pārsteidza sniegs ar savu baltumu. Tad pāris dienās sniegs nokusa, un ilgi gaidītais pavasaris bija klāt. Ar lielu joni izplauka lapas, arī ievām jau ziedi raisījās, un šur tur parādījās pieneņu dzeltenās saulītes. Tā 16.maija rītā, kas bija ļoti saulains, silts un jauks, mēs posāmies ceļā uz sociālās aprūpes centru “Tērvete”. Visu ziemu mūsu “Dziedātprieks” Aijas Svētiņas vadībā bija čakli strādājis mēģinājumos. Šis ir jau trešais gads, kad mēs – 4 sociālās aprūpes centri pulcējamies uz tikšanos pasākumā „Balzāms dvēselei”. Likās, ka priekšā garš, tāls un nogurdinošs brauciens, bet bija tik daudz ko redzēt, un arī Latvijas ceļi neļāva skumt un aizdomāties. Pa starpu vēl pamanījāmies drusku apmaldīties. Tā nu ar nelielu nokavēšanos ieradāmies Tērvetes sociālajā aprūpes centrā, kur mūs ar nepacietību gaidīja visi pārējie pasākuma dalībnieki. Uzreiz tikām sēdināti pie brokastu galda. Vienlaicīgi ar brokastošanu notika izloze, kādā kārtībā parādīsim, ko katrs pa ziemu padarījis. Mums kā parasti „laimējās”, jo izvilkām 1. numuru. No sākuma satraucāmies, bet tad sapratām, ka labi vien ir. Pirmie savu darbiņu padarījām un mierīgi varējām baudīt pārējo aprūpes centru priekšnesumus. Jutāmies diezgan droši un stabili, jo līdzi bija lieli papildspēki, kā mēs smējāmies – pavadošā grupa. Milzīgs paldies Daigai ar akordeonu un Jānim, kas mūsu priekšnesumu kuplināja. Jāņa saksofona spēle ne tikai mums ļoti patika, bet visos izraisīja prieku. Katrs ansamblis mājās bija cītīgi strādājis un rūpīgi pārdomājis savu priekšnesumu. Mūsuprāt, mūsu priekšnesums bija labi izdevies, jo par to liecināja gan aplausi, gan līdzi jušana. Arī pārējie priekšnesumi nebija sliktāki, katrs savu programmu bija veidojis tā, lai patiktu pašiem un citiem un katram bija kāda odziņa. Bija arī visiem kopējs mājas uzdevums – apspēlēt visiem zināmo tautas dziesmu „Kumeliņi, kumeliņi”. Tur nu katrs rādīja, ko varēja un prata, bija ko redzēt. Kad visi dalībnieki bija parādījuši savu koncertprogrammu, sākās koru kari – tika izlozētas tēms un vajadzēja ātri piemeklēt dziesmu par šo tēmu. Te nu uzvarēja draudzība, jo dziesmu birums bija liels. Tērvetieši pie festivāla organizēšanas bija ļoti piestrādājuši. Zāle mūs sagaidīja skaisti noformēta, gādāts par ēdamo un dzeramo. Starplaikos dziedāja Tērvetes SAC darbinieču ansamblis. Beigās bija neliels koncerts, kurā dejoja divas meitenes no Jelgavas un dziedāja Tērvetes ansambļa vadītāja. Tas viss radīja ļoti labvēlīgu un jauku gaisotni. Man liekas, ka šis pasākums ar katru gadu kļūst interesantāks un sirsnīgāks, jo šogad neviens nesteidzās mājup. Tā ap 6 vakarā atgriezāmies savās „Ziedugravās”. Nākošajā gadā mūsu pirms trīs gadiem iedibinātais aprūpes centru sadziedāšanās festivāls “Balzāms dvēselei” notiks Saldus novada SAC „Ābeles”, tas ir vēl tālāk kā Tērvete. Nu ko, jākrāj spēki, jāmācās dziesmas, lai nākošgad varam sniegt vēl interesantāku priekšnesumu. Atliek vien vēlēties, lai veselība nepieviļ, pietiek spēks un izturība doties tālajā ceļā. Gribu pateikt paldies vadībai par transportu un atbalstu, pavārītēm par sarūpēto cienastu. Paldies visiem, kas bija kopā ar mums domās un turēja īkšķus. Kārtējo reizi gribu pateikt paldies Pāvelam, kurš mūs ne tikai aizvizināja uz turieni un atpakaļ, bet arī papildināja mūsu priekšnesumu. Citām direktorēm nācās ar skaudību noskatīties, kā viņš izdancināja mūsu vadītāju. Paldies mūsu pavadošajai grupai, mūsu sociālajām meitenēm, kas mūs izvadāja, palīdzēja savākties un arī kuplināja mūsu priekšnesumu. Gatavojoties šim pasākumam “Dziedātpriekam” tapa gan jaunas šallītes, gan dziesma par mums pašiem. Vislielākais paldies, protams, mūsu vadītājai Aijai! Par atmiņu no šī brauciena mūsu pagalmā tagad augs tērvetiešu dāvātais ceriņkrūms no Upīša dārza. Tā kā beidzot sākusies vasara, novēlu visiem būt draudzīgiem, baudīt saulīti un smelties spēkus jau tagad priekš garās ziemas.
“Dziedātprieka” dalībniece Ieviņa Hirša
